Kaija

Esi kā kaija debesīs augstu.
spārnu švīksti klusi...
Vēsmas lēnas...
Plīvo spārni..
Klusi,knābji
sarunājas...
Šī čala un doma
lido kā kaija debesīs augstu.
Pazib kas balts,
mainās virziens,
aizskrienu atpakaļ,
nonāku turpat,kur sākumā.
Esmu kā kaija..
debesīs augstu.
Ar klusu švīkstu,
ar spārnu skaņu,
ar klusu domu pavadu tevi no debesīm augstām.
Manu mīļo manu!
Kur pazūdi tu?
Kur aizej?
Neaizej!paliec!
Esi ar mani kā kaija.
Ar klusu domu skaidru prātu.
Esi ar mani!
Esi kā kaija debesīs augstu.
Paliec!..un esi ar mani debesīs augstu
ar domu
klusu,klusu...