Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Arhipelāgs

Mēs nejauši tikāmies viņudien
Ar draugu no cita laikmeta
Kā spoki no veciem dagerotipiem
Senas atmiņas skatienus meta
Bet neatšķiru vairs gandrīz neko
Vien aprises neskaidras, tālas
Vai Gaujas krasts, varbūt Limpopo
Baltezers, vai arī Kuriļu salas

Es viņam jautāju – Vecais, kā iet!
- Forši, nesūdzos, un kā pašam?
- Labi, palēnām, bet kur man skriet!
- Un kā sieva?
– Turas,
- Bet dēls?
- Jau liels,
- Nu tad skriešu, darbi,
– Gan jau tiksimies!
- Sveiciens mūsējiem, satiec ja kādu!
- Nu, kur mēs šai saulē liksimies!
Brienot atmiņu arhipelāgu
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2012-07-21 10:40 
Drausmīgi, jā..!
 Naktsvijole_es  2012-07-21 13:33 
Es ar nesen tikko atpazinu bijušo klasesbiedru,bet parunājāmies labi,bez
skriešanas..:))
 assortina  2012-07-22 23:20 
Jā, laiks aizskalo visas pēdas...!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?