Bedre

Pavisam nesen, tik pirms miljons gadiem
Kad apkārt blandījās vēl dinozauru bars
Viens mikrobs pamodās, un, paziņoja radiem
Ka viņš ir nosapņojis būs šīs zemes cars

Un, krietni sastrēbies tās fermentētās zupas
Viņš, spēka pārpilns, cīņu liesmās skrēja
Par sievu daiļavu no blakus mēslu čupas
Ar gudru ziņu, viltnieks, drīzi apprecēja

Kurš tagad pateikt spēs, kā īstenībā bija
Un kādas draņķības vēl nonāca tai katlā
Bet tas, ko dabas spēki naktī savārīja
No zaļās gļotu bedres izlīda reiz malā

Vēl brīdi kūņojās, tad uzslējās uz kātiem
Un lepni klaigāja – Es esmu zemes cars!
Pavisam drīz, pēc kādiem miljons gadiem
No sūdiem cēlies, šodien staigā ļaužu gars