Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Aiz saulrietiem

Es tevi noslēpu aiz saulrietiem,
Kvēlojošiem, bet tik ātri gaistošiem,
Tu esi mans ūdenskritums,
Tik skaisti slaids un vienmēr mainīgs,
Kad tu dziedi, es aizveru acis,
Es esmu saulriets tevī-ūdenskritumā,
Es bīstos acis atvērt,
Kā bite negrib saldo liepas ziedu atstāt,
Es zinu, aiz saulrietiem ir mīļi rīti,
Un tajos vēlos mūžam palikt!

Viedokļi par dzejoli
 assortina  2012-07-04 21:32 
Smuki!
 klusaisMiileetaajs  2012-07-04 22:39 
Paliksi, gan jau paliksi..! Mēs visi kādreiz aiz saulrietiem paliksim.
 laukroze  2012-07-04 23:15 
nu tad komentēsim dzejoļus aiz tiem saulrietiem ar..:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?