Novakare

Kā ēna smalka uz novakares zaļā fona
Meitene slīd kā no sapņa
(pāriet purvus un ļaužu runas
tik sausām kājām Meitene smalka);
Zaļo acu karstie bezdibeņi aicina un viļ,
Zēni kā naktstauriņi neatlaidīgi un drūmi
Pret zaļo maldu sitas, sadeg un krīt,
Sitas, sadeg un krīt.
Kā ēna smalka Meitene aizslīd, kur nakts;
Saule noriet zaļā zeltā
Tumšos ūdeņos.

Mirklis tik perfekts, ka iemīlas sevī,
Apstājas, noviz kā sudraba gredzens
un iekrīt tajā plaisā starp vakar un rīt.