kāda rīta noskaņa

baložu nadziņu skrāpēta palodze
valgs rīts, rūsēt sākušas ēnas
un sarunas pustoņos kļuvušas maigas un čukstoši lēnas

atvēršu tvanošo logu
un iekāršu ķirsī mazliet no vakarnakts skumjām

manā puslodē šodien modīsies kaijas
un pilsētas bruģis pāraugs par zaļu jūru
ieritināšos gliemežvākā
un mazliet tēlošu prieku

tāpat kaut kur
kādreiz
es pārpalieku tev pāri
un sirdsstiklu vāzi pielaupu pilnu
ar tauriņu elpām un spārēm