Pēcjāņu rīts kolhozā

Nu, tad beidzot
Izdzerta pārrūgušā alus bočka
Ap kuru laizījos veselu mēnesi
Kāda iekšējā balss teica – bračka,
Gan jau vēl Pēteru dienā skanēsi
Šodien nopīpē nakts izsmēķu galus
Vēl izcīni iekšējo cīņu ar sevi
Un tad – skaistais un saulainais
Ej savos ceļos!

Nedaudz gan žēl
Ka tikai divējas lietainas dienas
Bija atļauts dimdināt kastroļus
Tagad, balstot ar dibenu sienas
Klanos vējā, vārstīdams dzejoļus
Izsmēķi īsiņi, svilina nagus un ūsas
Svētki, ak svētki - šie panti nesīs man slavu
Debesu dušas šalts nāk un skalo no rūsas
Manu domās dūcošo dvēseles lapseņu dravu
Un es eju tālāk

Cauri laikam un telpai
Dzīves vektors, grūti pūzdams, mani bīda
Sveic un suņiem rīda jaunās dienas ceļš
Stīviem soļiem cauri aukstas rasas rītam
Jāņotāju baru dienas darbos aizdzen teļš
Arī man sānos sāpīgi iebadot ragu
Nometu izsmēķi, un eju ikdienas gaitās
Ravēt to bezgala garo runkuļu vagu
Gan rudenī kāds to govslopu maitās
Un, cerams, es jutīšos labāk…