Mana versija „Vasarnieces skicēm” jeb „Puspatiess gadījums no manas dzīves”

Vilciens aizgājis uz Rīgu
Vasarniece gauži raud
Piešņauc mutautiņa zīdu
Kaut uz šņores ej un spraud

Jautāju, kas šai par vainu
Varbūt vēders sāp, vai kas
Kā lai bēdu projām gainu
Atpestu no skumjības

Viņa šņukst vēl ilgi, smagi
Nopūšas, un saka tā
-Diez, vai palīdzēt man vari
Esam sen jau gabalā

Lielās stumdīšanās laikā
Kāda murd uz perona
Palikusi soma laukā
Tāda liela vērtība

Somā peldkostīms un romāns
Izlasīts vēl sākumā
Saulesbrilles, aizkosts tomāts
Kā lai nekrīt misumā

Saku viņai – pietiek raudāt
Došu savu tomātu
Manas brilles vari valkāt
Švakāk būs ar romānu

Viņa sniedz man buču siltu
Izkāpj kādā stacijā
Vilciens grabinās pār tiltu
Iesaucos es - kā tad tā!

Aizmirsusi manu somu
Kuru devu žēlojot
Blakus somai telefonu
Atstājusi izkāpjot

Vasarniece mīļā, labā
Tavā galvā vēji pūš
Ko gan atmiņā tu glabā
Šķiet, ka vētrains ir tavs mūžs