Apsēstība
Ak, šī nebeidzamā apsēstība,
No kuras sirds vēl bīstas
Kā no jūtām,
Kuras mīlētas un reizē nīstas,
Kaut ar pieri sienā skrietu -
Vienalga visu kā no jauna justu
Un pie sevis klusi smietu:
Cik dumjam gan jābūt,
Lai otrreiz kāptu,
Kur vienreiz jau kāpis
Un dabūjis pa pieri
Kā ar grābekļa kātu?
| Viedokļi par dzejoli |
| laukroze |
2012-06-21 10:35 |
| ja proti nīst, tad diez vai zini, ko nozīmē mīlēt- tik maza piezīmīte. |
| Plaanpraatinjsh |
2012-06-21 11:30 |
| Uijjj... |
| malva |
2012-06-21 15:21 |
un galvenais, ar ko (apsēsti)? ar grābekļa kātiem. te vienai tas kāts, te otrai, te
trešai... nekādas lirikas vairs. piVnīgi jāraud vai |
| asaispuisis |
2012-06-21 21:10 |
| tā dažam arī vajag! |
| inka_ |
2012-06-21 22:20 |
(ienāk, paberzē savus punus, i neko -- aiziet dungojot tālāk):)
Visu zemju grābekļu
kāpēji, savienojieties!:) |
| lauvene25 |
2012-06-22 13:28 |
| Tikai tas, kurš mīl, prot arī pa īstam ienīst. |
| klusaisMiileetaajs |
2012-06-22 20:50 |
| Tikai tam, kurš riktīgi iedzer, tikai tam ir īstas pohas. :) |
| _deggunnoiser_ |
2012-06-25 21:54 |
apsēžas
(VIP ložā, kur ar zelta burtiem rakstīta rezervācija: grābekļiem...
...blaukš! - dabū ar kātu pa pakausi [ufff... ies labāk uz parteri, kur apsēstība ar
slotām]) |
| lauvene25 |
2012-07-10 21:10 |
| Ne viss kas rakstits dzejā jāsaprot burtiski, tas tā kā bija jāzin. |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!