..īsītes..

jūŗa šorīt kā tikla
miglas plīvuros tinas
un horizonts
sārtā nevainībā neredzams
gaiss valkans
gandrīz biezs
ūdens gluds un vēss
kā stikls

kaut kur mostas vējš


* * *

ar mazām sīkām lietām
ar maziem [ne]darbiņiem
tu zīmē mūsu dzīvi

reizēm es nepagūstu vēlēties

* * *

mēs mācāmies runāt
kā bērni
pasakām vārdus un brīnāmies
kādus nospiedumus tie atstāj

saruna reizēm ir kā dzeloņcūka
tik asi ir vārdi [adatas]


* * *

valoda mums ir dota lai slēptos
es valkāju brilles
lai sevi neatklātu
taču pat elpa mani nodod

ar tevi esmu kails un neaizsargāts
un tik
drošs