Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Par spīti

Ja nolemsi mūžīgu dzīvi,
Es nedzīvošu!
Tev par spīti...

Nolemsi mani mūžīgam priekam,
Skumšu un raudāšu,
Aiz mokām...

Ja Tu man nolemsi mūžīgas sāpes,
Klupšu un kritīšu,
Bet celšos un cīnīšos!
Tikai par spīti!

Tāpēc nelem man mērenību
Un nelem man mūžīgas slāpes
Pēc visa, kas bīstams
Vai aizliegts,
Jo es dzīvošu
Tev par spīti...


12.08.2004.
Viedokļi par dzejoli
 cikala  2004-08-12 15:24 
stulba rīcība.. dzīvot par spīti.. tas ir gluzi tā pat kā sktiet un darīt pakaļ..
 tere  2004-08-12 15:26 
stulbi vai nē, bet sajūta tik pazīstama...
 eugen  2004-08-12 15:28 
..cik.. mees visi zinaam kur vaards BEIGAS :)).. tacju par spiiti rosaamies itinkaa
muusu riiciiba buutu nebeidzanas dienas ;ppp
 Grace  2004-08-12 15:32 
Eugen :) nu, lūk, pats uzprasījies uz dzeju ;)))
 KARLINE  2004-08-12 15:44 
Tjā, tajā par spīti kaut kas tāds ta ka neīsc... :)
 Loretty  2004-08-12 15:45 
nu vo... vel kadam ir parleiciba ka skrienot ka azim aiz spitibas siena iegusim
vairak.....
 Grace  2004-08-12 15:52 
Loretty :))) reizēm savādāk nemaz nevar ;)
 Ernijs1  2004-08-12 22:39 
Man ne paaraak.
 marinjucis  2005-02-26 23:36 
liekas it ka tu tiesham to visu dari par spiti, bet isteniba, tas jau vairs nav par
spiti , ja negribi dzivot mirsti, ja gribi raudat raudi... kada skirba... bet ne jau
par spiti


p.s sorry bet man liekas ka tada ir taisniba
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?