SAVĀDI.

Es iekodos lūpā,
Un sajutu asins garšu,
Ar sāpēm
Kas kā dūriens manā
Dvēseles stīgā
Lika sastingt manai
Sirdij.
Savādi.
Palūkojos spogulī
Un ieraugu tur pelēku masu,
Kas ir pazaudējusi visas spējas
Just, mīlēt, priecāties
Savādi.
Es triecu zobus savā lūpā,
Es vēlos lai man sāp.
Es vēlos lai mana dzīve apstājas
Un pelēkā masa izzūd,
Es vēlos mīlēt.
Savādi.
Caur mākoņu starpām uzspīd saule
Kas kā zīme man, ka
Pelēkai masai ir arī krāsa,
Tā ir tikai čaula, kas kā
Bruņurupučiem ir mājas,
Bet redzēt un just tie var tikai tad,
Kad izlien no čaulas.
Savādi.
Es nometu savu pelēkumu.
Pasmaidu.
Un dodos tālāk dzīvē,
Kurā priecāties, smaidīt un galvenais
Mīlēt.
Savādi.
Mīlēt.
Vēlos es.