un biju es viens no viņiem

elpa tik pilna miera
raibajā lapotnes šalkā
rotaļu netrūkst
palēkdamās
ēnas triecas ar gaismas valgiem

meža krūtis cilājas viegli
saule ber prieku bagātām saujām
piesviež staru garajiem pirkstiem
pilnu mežu ar zaķu kaujām
zied zaķkāposti

laimīgais klusums
viss sakopts un tīrs
kārtība liela
te meža mājas
rūķis apgaitā devies
apmīļot katru sūnu
krūmu un brūklenājus

kārtība domās un sirdī valda
cik pasaule gaiša un skaista!
izgludināta un nopulēta
ik mētra
kā laime laistās!
__________________________

tad nāca laiki
manīja cilvēkus
tie līda līdumus
……………………………………………….........
varbūt par ilgu slēpos
es pēdējās meža krokās
līdz bēgu bez atskata
nedevies rokās
viss nolijis lietus
sāļa un prasta
meža būtne es
nesaprasta

meklēju savu vietu
ko pametu klīstot
laimei un sirdsmieram
derīgo īsto

............................
____________________________
paraudi skaistumu redzot
aiz gadsimtu kokiem un ciņiem
kādreiz dzīvoja rūķi
un biju es viens no viņiem