...to
Tu nemaz nezināji,
Ka es esmu,
Ka vakaros pie manis nāc,
Cik reizes glābi mani Tu
No kraujas,
Cik reizes kopā bēgām zvaigznēs mēs
Ka pasaule man Tavai laimei pakārtota
Nezināji to,
Kā dvēsele pie Tevis tiecās,
Kad augums Tavs ikvakaru
Man pāri liecās.
Ir mazliet žēl,
Jo nezināji to.
| Viedokļi par dzejoli |
| Plaanpraatinjsh |
2012-05-29 08:03 |
| Poētiskais varonis tāds nerunīgs,ja neko nav stāstījis. |
| klusaisMiileetaajs |
2012-05-29 09:32 |
| Jo mazāk zinās, jo ilgāks mūžs un vakaros vieglāk iemigt. |
| assortina |
2012-05-29 20:49 |
| Tā mazliet bezcerīgi izklausās! |
| hefny |
2012-05-30 20:58 |
tas jau kā sendienu ēģiptišu debesis Tev pāri liekušās, kad tu kā smilšu grauds zemes
visumā savas dziesmas dziedāji.... |
| amaranta21 |
2012-05-30 21:09 |
| Tagad pašu jāarstē.Nekas,te spējīgu daudz,tikai neaizmirsti par kontracepciju. |
| kunkulits |
2012-05-31 01:03 |
var tikai ieteikt runājet viens ar otro, izsakiet komplimentus to nekad nebūs
padaudz, cita cilvēka domas diemžēl ne vienmēr varam izlasīt tāpēc ir mēle...runājet
lai pēcāk nevajadzētu nožēlot ... |
| klusaisMiileetaajs |
2012-05-31 08:02 |
Vispār jau, jā..! Vairāk jācenšas komunicēties arī verbāli nevis visu laiku klusējot
jāmīcās. |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!