Ēnas.

Kārtējā diena, tā jokaini,
Ka istabā gaisma spokaina,
Ēnas rotaļājas baisi,
Ēnu ērmi laiski slīd pār manu kailo ķermeni.
Bet izeju uzpīpēt - ārā jau tumsa.
Nakts vai diena,
Nav neviena
Kam uz nerviem krist,
Kam uzbāzt savas pārdomas savas alkas, savas dusmas.
Iekšēji ārdos, nē, bet esmu rāma,
Sapinusies vārdos, gultā pie kunga blonda,
Satinusies segā oranžā, pa pusei plika,
Manas bālās ādas divām saulēm tiks.
Viena sildīs ādu, darot to skaistāku,
Otrai mēmi rādu, sirds man plaisātu, laikam sāktu Ja tu tikai klāt tiktu tai,
Liec mani mierā,
Man jau tā ir slikti!