*****

autors: dainisd [dzejoļi]

tik saldi
nosmaržo ceriņi
zibens liesmas
tavās acīs
sirdspuksti
pārkliedz pērkona dārdus

viens otra
apskāvienos apģērbušies
dzīves negaisam pretī
šovakar diviem
tik viegli uz kraujas stāvēt
saplūstot vienā
un tad vis viens var arī krist
rītdienas pelēcībai
cauri brist...
un atkal pie tevis
mājās pārnākt...

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
laukroze	2012-05-22 00:23
labs, un kaisle ar ir, tā kā pienākas šitādā laiciņā..;)
klusaisMiileetaajs	2012-05-22 03:46
Tieši ka mazlācītis.
Plaanpraatinjsh	2012-05-22 08:05
Sapratu,ka uz kraujas stāvi ar vienu brūti ,bet ja izdodas tur noturēties,tad rīta pusē dodies pie otras.
dainisd	2012-05-22 10:21
tik traki nav gan es atgriežos pie tās pašas atkal apskāvienos apģērbties
hefny	2012-05-22 11:12
labs tāds apskāvienu-siltais kažociņš
baigi_labais	2012-05-22 13:04
Man prieks par Tevi,Dainiš!:) ...pavasaros visādi brīnumi notiek-arī dzīvotprieks atgriežas!...
de_Boharne	2012-05-22 13:55
Nu šoreiz ir drusku vairāk dzejnieka, bet.. tāda sajūta, ka jāregulē skaļums, ka glezna pārkliedz gleznu..
sssusurs	2012-05-22 17:58
ljoti patika!
assortina	2012-05-22 22:20
Pārdomīgs dzejs!
inka_	2012-05-22 23:54
Dažas pretrunas. Daži neveiksmīgi vārdu virknējumi, bet ir -- ir cerīgi.:)
dainisd	2012-05-23 08:43
Paldies par kritiku un labiem vārdiem arī
lauvene4	2012-05-23 18:27
cilvēks ir mājas:)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!