Atskārsme
Ticu,
Ka vajag tieši tā, kā viss
Notiek.
Un neiejaucos –
Kaut arī par savas laimes
Kalēju es laikam
Saucos.
| Viedokļi par dzejoli |
| AIKONA |
2012-04-25 23:26 |
| mazliet nesakritības, bet doma skaidra))))diez vai cits tev laimi kals...:) |
| Plaanpraatinjsh |
2012-04-26 08:32 |
| Vai nu kalējs vai metinātājs,bet pašam vien jātiek galā,laikam. |
| klusaisMiileetaajs |
2012-04-26 08:42 |
Jā, katrs savu laimi urbj, maļ un citādi loka. Citi atkal nodzer un nopīpē. :))
Bet
dzejniece gan smuka. |
| sarma7 |
2012-04-26 09:33 |
| KLM, viņa Tev par jaunu:( |
| klusaisMiileetaajs |
2012-04-26 10:02 |
| Ha! Par jaunu viņa man gan nav nekādā gadījumā. Es viņai par vecu gan varbūt. :) |
| lapsu_aacis |
2012-04-26 10:30 |
shitos nevis aprj kaleejiem sauc, bet sliikonjiem. peld pa straumi unj shausmiigi
briinaas, a ko vinjus nez velsvinjzin kurj. a ja iegadaas kaada kraace va atvars,
tad taa bauro BELP BELP, ka visa apkaarjtne skan.
tas tapee, ka savaa muuzhaa visu
uz paplaates arj zilo kajomaČku dabojushi.
kaleejs,ko neteiksi.. :))
|
| mandy |
2012-04-26 11:38 |
redzu, ka neprecīzi mans dzejolī ieliktais vēstījums ir interpretēts... tā peldēšana
bija ar dziļāku filozofisku domu, ne ar tik banālu, kā te skaidro, piem., lapsu_aacis
:) Doma galvenā bija tāda, ka nekad nevar zināt, kurš likteņa pavērsiens pie kāda
iznākuma novedīs, un cilvēki tikai vēlāk saprot, ka viņiem patiešām vajadzēja zaudēt
konkrēto darbu vai attiecības ar mīļoto cilvēku.. Reti kurš spēj bez smagas sirds
uztvert tādas pārmaiņas - vēlāk gan bieži nākas saprast, ka tas bija tikai uz labu,
gluži kā svētība, jo atvērās citas durvis - uz daudz rožaināku pagalmu (ja tā var
izteikties) ;) |
| mazaa_burve |
2012-04-26 13:05 |
Mjā, domās pagriežot "kalendāru" atpakaļ, tiešām var secināt, ka sliktais, kas
dzīvē nOticis, galu galā pārsvarā ir novedis pie laba rezultāta (vēl mēdzu teikt:
neviena roze neizaug bez s.... ) :) |
| lauvene4 |
2012-04-26 16:43 |
| "es laikam" vietā varētu likt "it kā"...:) |
| de_Boharne |
2012-04-26 18:51 |
AAAAAAAAAAAAA
izlasīju autores komentāru un aizeju nošauties... |
| aivarito |
2012-04-26 19:13 |
tikai tad, kad kautkas zaudeets, aizgaajis vai pazudis...tik tad saprotam un
nojausjam cik svariigs mums tas bijis...pirms tam jau to uztveram par pasaprotamu un
ikdienisku un laizjam savaa paspluusmaa...dziive rit, viss iet, pluust un
mainaas...kautkas beidzaas un cits kas saakaas, bet vai tomeert nav svariigi to jauno
un kaa pasjam liekas labaaku atkal nepalaist taadaa pluusmaa un nolemtiibaa...varbuut
meeginaat arii pakalt??? |
| hefny |
2012-04-26 19:54 |
boharn,da nešaujies,...citādi jāraksta atkal par šušanu vajadzēs.....pietaupi
mūsus!
nogaidošais kalējs, vai ,tas ,kurš nestrebj karstu...
bet...visam ir arī
bet..... |
| Diena |
2012-04-27 00:00 |
| Vai ticēt ir viegli? |
| mandy |
2012-04-27 00:16 |
| ticēt ir grūti "ar prātu", bet "ar sirdi" ticēt jau ir daudz vienkāršāk... |
| sssusurs |
2012-04-27 08:47 |
| jap, es ar taa. Patika ljoti :) |
| lia777 |
2012-04-27 13:35 |
| grūti neiejaukties... |
| lapsu_aacis |
2012-04-27 20:34 |
atkarjtoshu veelreiz - tos sauc parj sliikonjiem, ne kaleejiem. kaleeji NEKAD unj
NEKO nenozeelo. vinjiem tam vienkaarshi laika naU - seedeet uz celma, puust, elst unj
shaushaliigi (C)bez smagas sirds uztvert tādas pārmaiņas.
kas te biia neskaidrs? |
| malva |
2012-04-27 22:00 |
| var arī `es laikam` vietā pamēģināt `es taču` ;) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!