Mūžīgi pavasarī

autors: madrigals [dzejoļi]

Viens otru kā vārīgu stādiņu sargāsim,
Kurš pamodies no ziemas
Steidzas pavasarī.
... sniegpulkstenis maziņš,ņiprs,
jau ledu braši izkausējis-
aicina būtību tavu pieglausties otrai.
Tā pelēkais akmens-dārza sargs
katru pavasari gaida,
kad mazais ledlauzis
tieksies pēc viņa smaida.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Plaanpraatinjsh	2012-04-18 09:24
Nu jau flokši arī lien ārā no zemes.
leone	2012-04-18 10:18
Ja to tekstu līdz daudzpunktam rakstītu beigās,pirms tam mazliet tiekot skaidrībā ar palīgteikumiem,būtu brangi labi. Bet tik un tā jau sirsnīgi izklausš.
laukroze	2012-04-18 10:20
patika, sirsnīgi uzraktīts..:)
Naktsvijole_es	2012-04-18 12:00
Smaidu-siltas sajūtas..:)
lapsu_aacis	2012-04-18 19:05
nu, taa 2. rinda, 1. kontekstaa iSSkataas vienkaarshi uubernjirdziigi! savukaarjt, 5. unj 6. rindeles..nuu...eeem, 7gadniekam piedodami. 7. rindu lasot, apstulbu. peedeejaas 4 rindas taadas pajokainas. kes kese mazais ledlauzis? paķomkinC reborn dŽuuņer??
jukas	2012-04-18 20:42
Skolotājas , vecmeitas pavasara vīzija , žaujot veļu ...
klusaisMiileetaajs	2012-04-18 22:46
It kā pēc gadiem jauns čalis, bet raksta kā tāda veca vecene. :))
asaispuisis	2012-04-18 22:58
es domā tāpat kā Jukas.
baigi_labais	2012-04-18 23:28
n-jā....

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!