...aromāta
Un kurš gan atzīsies,
Ka smird,
Ne smaržo modes aromātu.
Nē, diezvai,
Nav jau Dievs,
Kam drosmes nevajag,
Lai teiktu tā kā ir.
Un varbūt tāpēc arī dzīve ir,
Kas cilvēku no Dieva
Šķir,
Lai cilvēks izprastu,
Kāds patiesībā melīgs mēsls ir,
Zem smaržas aromāta.
| Viedokļi par dzejoli |
| locitajs |
2012-04-16 16:19 |
| Asprātīgi,patika! |
| ZARNU_MAISS |
2012-04-16 16:25 |
| Visas smirdoņas pazūd pēc organisma attīrīšanas no negatīvajām enerģijām un sārņiem. |
| Plaanpraatinjsh |
2012-04-16 18:02 |
| Spēcīgi teikts. |
| baigi_labais |
2012-04-16 18:27 |
| Dziļa doma ir autora darbā.... |
| hefny |
2012-04-16 19:08 |
| hmm |
| sikatrons |
2012-04-16 19:43 |
| labs!:) |
| klusaisMiileetaajs |
2012-04-16 21:28 |
| "Smaržot" vai tomēr labāk "ostīt"..? |
| asaispuisis |
2012-04-16 21:32 |
| Vajag lietot Dove un mazgāties |
| sssusurs |
2012-04-16 22:32 |
| jap. |
| malva |
2012-04-17 12:51 |
kaut kas neklapē - melis diezin vai melotu, ja būtu spējīgs izprast, ka ir melis
|
| Naktsvijole_es |
2012-04-17 20:38 |
| Un kādas smaržas ,jeb smirdas lieto Tu?:)) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!