Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Stūrgalvība
Jā, rīta saule aizdedzina,
bet liesmoju, kad mēness aust. Ar norimušu vēju, klusumu visapkārt, es atdzimstu, nav laika snaust. Ar sīkām zvaigznēm rotājoties un tumsu kautri piesedzoties, Nakts šauro taku izstaigāju. Ar mēnesgaismu ceļu sākot, un Saules lēktu nobeidzot! Kā noburts eju ciemos katru nakti pie loga tavu dziļo miegu klausīties, es reibstu tavas elpas smaržas un ceļos taviem sapņiem līdz! Tu snaud pie loga pusatvērta, Ar rožu lapām sedzoties, Tu miegā esi daba svēta, Tu esi vējš, kas nekad nepiedzimst.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|