Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Dienvidu meitene burvīgā!
Tu nāci pēkšņi kā rītavējš,
Un mirkļi apstājās šķiet Tavas acis man teica daudz, Kas asinīm uzbangot liek Tur mēnessgaismā, kur ugunskurs Tu pēkšņi pieglaudies klāt Un saldus kā sarkanais dienvidvīns Savus skūpstus Tu dāsni dāvāji man! Dienvidu meitene burvīgā!, Kamdēļ šonakt Tu nāci šeit, Vai savu mīlu tā!, katram spēj dāvināt Dienvidu meitene burvīgā Liekas mūžam Tu būsi tā, Kas man pietrūks un atgriezties liks Reiz pie Tevis vienalga kā! Klusi iešalcās vakarvējš Sev nesdams sveicienus līdz Manas domas tik sen kā klīst Daudzas jūdzes tam līdz Drīzi nāks Ziema sniegotā Gaidi vēl tikai mazliet Tava mīla, tā pietrūkst man, Un Tavi skūpsti vēl cerēt man liek!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|