Arī pie Emmas reiz viņš atnāks

Pavasaris nāca lēni, kautrēdamies,
Viņš bija aizmirsies sniegpulksteņos,
Kuri apskāva viņa kailās potītes,
Pavasaris nesteidzās glāstīt tavas krūtis,
Viņš bija aizņemts,
spēlējot kaķu dziesmām pavadījumu,
Kad runči uz jumtiem dziedāja
par rozā purniņiem un maigām ķepām
pavasaris vēl nebužināja tavus vaļā palaistos matus,
viņš kausēja ledu grāvmalās un dusošajos dīķos.
Viņš nesteidzās, viņš zināja,
Ka strautu brūnie ūdeņi,
Kas tik nepacietīgi steidz pie savām upēm,
Vizbuļu un kārklu ziedu smaržu,
Taviem matiem, lūpām aiznesīs.