Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Kādas pasakas beigas
Nāc nu, draudziņ, mēģināšu labot to kļūdu
Ko pieļāvu jau pirms simts un trīsdesmit gadiem Nodzēris esmu es sen savu trūcīgo būdu Tā nu te mājoju pamestā šķūnī pie radiem Sēdies uz darba galda un nedīdīes strauji Darbs, kas man jāpaveic, atbildīgs ir un smalks Savu ķermeņa pagali apgriezt otrādi ļauji Laikam tomēr acu gaismai jāiedzer vīna malks Darbs paveikts, un deguns vairs neduras acīs Vienīgi papīra bikšeles vajadzēs darīt tev jaunas Un piesargies melot – jo briesmas tie nesīs Dzīvo nu godam, lai tevi nevajā valodas ļaunas Aiziet cilvēciņš pasaulē, koka tupelēm grabot Vēl viens pasaku varonis zudis, nedaudz gan žēl Lai ar cik grūti savas kļūdas atdzīt un labot Turpini savu ceļu, kamēr kas virzienu norāda vēl
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|