Lieldienas tuvojas...triptihs par Dieviem,Vaļiem un cilvēkiem

Jēzus sapnī redzēja Dievu.
Un jautāja-Tēvs,kamdēļ gan es miru?
Dievs paskatījās savās piezīmēs,jo atbildi viņš nezināja,
laikam tailaikā bija aizmidzis.
jeb mocījās ar vēdergraizēm.
jeb viņam sāpēja zobi.jeb,iespējams,piedzēries bija.
Un teica-pilātam sāpēja zobi,tādēļ tu miri,
bet,iespējams,dēls,tu miri,lai pasaule kļūtu skaistāka...
Kā,Tēvs,ar savu nāvi varēju pasauli darīt skaistāku?
Jebšu sāpes,nāve un sapuvusi miesa ļaudīm ir estētisks baudījuns?
Dievs paskatījās piezīmēs,jo nebija tā īsti atmodies, un teica-
te,dēls,ir rakstīts,ka tu paņēmi visas pasaules visus grēkus,
itin kā pestītājs būtu bijis esam (kaut gan Dievs tādu vārdu
redzēja pirmoreizi),par Mesiju ļauži tevi sauca.
Un Jēzus jautāja-
Tēvs,tad kādēļ bija Hirosima?
Un Dievs atbildēja-nemoki mani,dēls,man nāk miegs.
---------------------------------------------------------------------------- --------------------------

Un es sapnī redzēju Dievu
(tad gan es nezināju,ka parkā snauduļojošais vecais vīrs,ar balto bārdu
un gudram sunim līdzīgajām acīm,ir Dievs)
Un teicu-Tēvs,paņem manu naudu un nopērc sev ko iedzert.
Bet vecais vīrs teica-esmu Dievs un kā tu,manis radītais,vari pieļaut domu,
ka spēj man kānebūt palīdzēt?
Un tad es jautāju-tad jau,Tēvs,tu esi visvarens?
Jā,dēls-varenākais no visvarenākajiem.
Un arī vislabestīgākais un pārējie viss,viss,viss,
par ko,tavs,zemes cilvēka prāts,pat nav spējīgs iedomāties.
Ne velti mani dēvēja par Purpura Karali,bet,iespējams,tas nebiju es,
zini,vecums.
Un es,par savu niecību sakautrējies,pajautāju-
Tēvs,tad kādēļ Tu pieļāvi Hirosimu?
Bet vecais vīrs jau bija aizmidzis...
---------------------------------------------------------------------- ------------------------------

Un Valis sapnī redzēja mani.
un sacīja-tev laikam nāk miegs?
laikam pasaciņa iemidzināja?
Man,kad vēl biju maziņš valēns,mamma stāstīja pasaciņu par Mesiju,
Dieva dēlu,laikam Jošs viņam vārdā bija,viņš
izglāba visus,visus,visus...
bet es teicu-nē,Vali,neticu pasakām,man vienkārši gribas gulēt,
noguris esmu.
Un Valis man vaicāja-kas tu esi?
Un es,no milzīgā radījuma jocīgajiem jautājumiem,atmodies,
lepni atbildēju-Cilvēks esmu.
Tad Valis man jautāja-
kādēļ gan esi tik lepns?
Vai tik tas neesi tu, kas ar savu iedomību,varaskāri,
primāta intelektu apveltīts nabags,
kurš ar saviem sātaniskajiem rituāliem (Valis bija domājis zinātnes
progresu un mūsdienu tehnoloģijas,bet viņš jau ir tikai Valis)
nogalina m