Laika upe

Uz senā marmora klučiem
Stāv jaunu vadoņu tēli
Ar spīdīgu ordeņu dučiem
Tie pozē lepni un cēli

Caur vēstures mēslaini gausi
Plūst upe viltīgiem lokiem
Tās krastos pūst kauliņi sausi
Un gadās tikties ar spokiem

Bet vēstures grāmatas skolām
Kāds raksta atkal no jauna
Sēž cīrul’s uz dzeguzes olām
Un brīnās, cik pasaule ļauna

Tā, klausoties cīruļa dziesmās
Veļ gadsimtu viļņus straume
Deg muižas un raganas liesmās
Un vairojas dzegužu saime

Bet vadoņa plecus un galvu
Jau apķēza zvirbuļu bars
Kāds rakstnieks jau asina spalvu
Kas nākošais? Karalis? Cars?