Sapņi nekūst,tie sadeg tevi sadezinot

autors: locitajs [dzejoļi]

Svece trīsuļojoši met gaismas riekšavas pār mums,
Ietinušies hiacintes smaržu palagā
Mēs ielaidām istabā mīlestību,
Mēs atvērām logu,jo bijām noreibuši,
mēnesnīca klusi iezagās mūsu templī
Tu dejoji kailām kājām uz zeltainā paklāja
Smaidīji, kad pieskāros tavam plecam,
Mēs nezinājām kā to sauc,
Tik vien to, ka tas nekad nebeidzas.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
asaispuisis	2012-03-11 14:00
lai top bērniņi!
durbes_paakjis	2012-03-11 14:06
..BLĀC! ...vot-par "demogrāfiju"-neiedomājos....:( ( :))))))) )
klusaisMiileetaajs	2012-03-11 14:07
Somu pirtī bijāt, ko? :)
Plaanpraatinjsh	2012-03-11 15:10
Jāāā,piekrītu asaispuisis teiktajam.
assortina	2012-03-11 16:27
Ļoti skaists un romantiskas dzejs!
lauvene4	2012-03-11 23:07
jauki viss:)
straume22	2012-03-12 09:01
"Tu dejoji kailām kājām"-ļoti romantiski un erotiski.M-de...
sssusurs	2012-03-12 10:35
atgaadina manas kojas :)
ZARNU_MAISS	2012-03-12 11:26
Galvenais,lai attīrītos no negatīvajām enerģijām.
hefny	2012-03-12 23:43
:)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!