saprašanās (tu un es)

autors: lauvene4 [dzejoļi]

man piezvanīja tukša vieta
kur bija mīlestībai jābūt
un vēlēja man visu labu
ko man bez viņas vajag dabūt

es neklausījos garām laidu
vien pacietu šo viltus zvanu
no svešas pasaules tas nāca
ar savu tukšo skanēšanu

kad mēģināju dzīvi stāstīt
viņš pagaidīja neklausoties
kad apklusu tad turpināja
simts vēlējumos izklājoties

kā tepiķis tik gluds un līdzens
es labāk asus oļus brienu
un kratu vēlējumus nost
lai ātrāk aizmirstu šo dienu

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2012-03-10 10:54
Atkal kaut kas nav pa prātam.
durbes_paakjis	2012-03-10 10:56
redz..... es,vairs,nedāvāju savu tel.NR. pa labi un kreisi... ( iesaku nomainīt nr.)
eugen	2012-03-10 10:59
.. [taads troljlja zvans]
sikatrons	2012-03-10 11:03
jā,tā gadās(:
hefny	2012-03-10 11:48
Labu dienu! ej nu sazini,vai tevi tagad drīkst tā vienkārši-psveicināt,a,kas zina,kratīsi i dienu,i labo nost! :))
pauze	2012-03-10 11:48
Gadās arī sirdskurlie...:(
Plaanpraatinjsh	2012-03-10 12:52
Šķiet,ka zinu,kurš Tev zvanīja un labi vien ir,ka neņēmi nopietni.:)
ZARNU_MAISS	2012-03-10 15:24
Saprašanos traucēja negatīvo enerģiju klātbūtne.
laukroze	2012-03-10 22:41
laikam jau no tu-es nekas ar pāri nav palicis, ir tikai ES, kas nemaz nav tik slikti..:)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!