KONKURSAM /marts, 2012.gads/ ....viss migla vien

KONKURSAM
/marts 2012.gads/

.... viss migla vien

Tā nīgri un īgni,
Pa miglu vandoties,
No ziemas atvadās saules stars
Izgāj’šās dienas puķu dvesmu
Palagos un dūnās meklējot.

Saprotu:
Cits manā vietā noliegumu izsmieklā dveš:
Kā murgā:
Es sapņoju ēzelītis būt.

Kad gravās jau pūpoli saulei smaida,
Izkāru uz zedeņiem brīvei vēdināt
Vakarējās dzīves raibo savējo un dzimtas deķi.

Tās citas domas, sajūtas un sapņi: nopūtas un -
Es.

Es dusmojos uz sevi,
Jo prātā urdoša ,puteņu vērpešu deja vīd:
Mums acīs viena uguns spīd,
Jo lemts debesīm pie kājam krist.

Kas aprakstīt var brīdi šo:

Kad durnā dzīves skubā
Kā saulrieta trakajā ātrumā
Liesmu plaiksna aizzibēja,
Pazaudējāmies nopūtas neizlēmīgā garumā.

Tur piesaulē lēni pamostas mežs .
Un nopūstās dzīves
Ziedu jausmas
Pēlēki-baltā mirdzošas miglas veidolā tin.

Skumji,
Ka tā
Un ,
Ka tik vien:
No zedeņiem mēmi manējais un dzimtas deķis plēn.
Viss migla vien.


2.marts,2012. Elita ©