Konkursam. Mīlas attīrošais spēks.

autors: ZARNU_MAISS [dzejoļi]

es sapņoju ērzelis būt
visdziļāko mīlu reiz gūt
kad gravās jau pūpoli smaida
es zinu ka mani jau gaida
mēs nespējam par to vairs klusēt
un dodamies abi tad dusēt
ak tumsas mirkli rūgti-saldais grēks
bet jūtu ka pazūd man spēks
no ziemas atvadās saules stars
tā attīrās arī mans gars
tur piesaulē lēnām pamostas mežs
un jūtu ka neesmu viņai vairs svešs

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
durbes_paakjis	2012-02-28 10:10
:))
straume22	2012-02-28 10:14
Mēdz būt, ka sapņi materializējas ne tikai mākslā, bet arī dzīvē:)
laukroze	2012-02-28 10:18
nav slikti..;)
jessika	2012-02-28 11:55
tāds cerīgs sapnis!
sikatrons	2012-02-28 12:10
:)
Plaanpraatinjsh	2012-02-28 16:28
Prieks,ka neesi mīlas skurbumā aizmirsi savu galveno ideju un par tās skaudro būtību atgādini arī citiem.:)
klusaisMiileetaajs	2012-02-28 16:36
Es labāk par trusīti gribētu būt. Viņiem tas viss notiek biežāk un ātrāk. ;)
AIKONA	2012-02-28 18:37
labs gan)))
dainisd	2012-02-28 21:55
tīri labs
assortina	2012-02-28 22:30
:)
Closing_Time	2012-02-28 23:04
jā, kas attīrīts nav svešs :)) labs:))
Naktsvijole_es	2012-03-01 20:30
Man prieks,ka arī maišuks gaišās un tīrās pavasara noskaņās..:))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!