Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

ceļš pie tevis

Daudz ceļi celti uz nākotni,
Ar cerībām, sapņiem sasieti.
Ved apkārt ap visu pasauli,
Bet staigā pa tiem tikai muļķi.

Es gāju tev pa šo ceļu pretī,
Nezinot beigas kur tam,
Kāds svešinieks, ceļmalā guļošais,
Apstāties ieteica man.

Neklausot padomam, tālāk devos,
Pie silueta, kas gaidīja krustcelēs,
Jo tuvāk gāju, jo ceļš kļuva sliktāks,
Līdz beigās pa purvu bridu es.

No zvaigznēm līdz gruvešiem solis viens šķir,
Svešajam taisnība bija,
Stāvu purva vidū viena,
Ar tavu, iedomu siluetu...
Viedokļi par dzejoli
 eugen  2012-02-25 22:21 
BSA
 lapsu_aacis  2012-02-25 22:29 
:D
kas ziimiigi - jo jaunaaka paganjala, jo lidziigaaki teksti
ieprieksheejiem..
unj teema, Halle berija luja - vecis taaC unj vecis shitaaC, es to
veci taa, es shitaa, vinsh amni taa, vinsh shitaa..

nu kaČ VIENU... vienu
izdzemdinaatu lasaamu...
 Plaanpraatinjsh  2012-02-26 08:14 
Pakasīšu aiz auss un iešu lasīt nākošo dzejoli.
 klusaisMiileetaajs  2012-02-26 08:46 
Ja tas ceļa malā gulētājs un aiz auss kasītājs ir tas pats, kuru es domāju, tad labi
vien bija, ka gāji tālāk. Pie šā jau arī palikšanas nebūtu.
 jessika  2012-02-26 09:30 
sava pieredze visvērtīgākā!
 lauvene4  2012-02-27 00:42 
svešajam sava taisnība, Tev sava:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?