Pēdējās 2 nedēļās sarakstītie...

Atkal auzās
Sirds izmisumā dauzās
Viss pelēks
Nekas vairs nevelk
Nesaista
Vien prāta maza atmiņa skaista
Bet nu skujas
Manas izdarības tik dumjas
Pāri nodariju Tev un nu jā
Atstāj Tu mani vienu izmisumā šajā
Ja man būtu vienalga es vienkārši palaistu vaļā
Bet nevaru...
Nezinu, ko lai tagad es daru...
Ķeru tik un grābju visu ar steigu
Un tagad par ātru tam visam pienāca beigas
Diemžēl..
Un tagad ir jau par vēlu
Lai ko labotu
Tu mani pat redzēt nevēlies
Man ir ļoti žēl
Par visu
Ko es sap*su
Es zinu vaina ir manī
Bet lūdzu palīdzi to ārā izdzīt
Neastāj to visu novārtā
Nevēlos lai palieku Tev atmiņās kā neveiksme kārtējā
Nepalaid to visu vējā
Vismaz es to nevēlos
Tev varbūt tie visi ir tukši vārdi
Tik pat tukši, kā buņdžiņa no skārda
Nožēloju šo dienu, kas tagad mani ārda
Un pušu plēšu es pats sevi
ar domām, ko darīt man ar Tevi
Tu saki lai atstāju
Bet es to nevēlos..
Atkal vien skumjas sevī lai krāju?
Piedod, bet nevēlos nožēlot...
Ne šoreiz padoties
Kā kādreiz....
***

Man gribas tā
Lai viss ir pilnīgi savādāk
Man gribas mieru
Pie kura esmu tik tāl pieradis
Ierasts viss bez stresa
Piere svīst no besa
Man tīk viss vienkāršais
Sarežģījumus piekāšu es
Nah man liekas problēmas
Un vēl aiz vien tas viss ir par tēmu
Un es sev par labu izlēmu
Ja jau tik traki iet knapi sākumā
Kas būs tālāk - plaukumā?
Pat iedomāties nevēlos
Lai gan viss jau izskaitļots 100 dažādos cēlienos un tēlos
Un kuram te taisnība, bet kurš melo?
Kam ticēt, kad viens par otru 3 stāvu augstumā d*rš?
Esmu no citas pasaules
Un nesaprotu kaut cenšos es
Ok, labi lai paliek
Pietiek
***

Dāāā....
Man viss vienkārši
Izvēli izdarīt un nenožēlot
Tik kārtējo atmiņu pie sienas piekāršu
Un ko tur man tēlot
Egoists esmu...
Vien devi man tekstiņiem iedvesmu
Ha hāāā
Vismaz ir par ko rakstīt man
Visur tikai "es" un "man"
Dzirdēts jau simtiem reižu, gana
Zinu... Jāmainās
Bet lai nu neskaistās
Visi tie, par kuriem man nenesās prāts domāt
Man ir sava dzīves loma
Jums sava....
Es nelienu Tavā
Tu nelien manā!!!
A to var atraut tranā
Bez emocījām
Vien ovācijām
Par noriskēšanu un centību
Bet nespēlējies ar manu pacietību
Viens diedziņš vien tur man viņu
Un tagad es zinu
Pēc kā tiekties
Un neiešu liegties
Kādam tas šķistu par daudz
Bet es eju uz pilnu banku
***