Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
panamericano.
Un faraoni paliek vienīgie, šonakt,
Kas ar manām acīm krusto. Tie nenogurdinoši kust un sistēmu pilda. Finanšu utōpija, kurā vērtība grimst vērtībā! Te, brāl`, nav dzīves. Jau sakņu sākumos ir greizi augoņi. Kas kā čūlas, pat ja pazūd, aiz sevis atstās rētas. Te, brāl`, čūskas ik uz stūra. Tās vijīgas un gļotas tām glumas, lai tvert tu tās nespētu. Un pat ja esi spējīgs atrast pats vai kādam laimi dāvāt. Nemāni sevi. Tas nav uz ilgu. Nāks rīts. Un atkal te - te nav dzīves! Te katram sava atkarība, pat tiem, kas mirstīgi neesot. Arī virsotni ir žēl, jo kad nomirs pēdējais no mums, Arī ar tiem būs cauri. Bet atšķirība ir tikai viena: Tie vismaz būs redzējuši dzīvi, kamēr mēs.. mēs.. sūdos grimstam..
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|