Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
bez līdzsvara
pa nostieptu dzeloņdrāti lavierēju
asiņainām pēdām, nejūtot sāpes.. tik ļoti bail nokrist pēkšņi un strauji, sabirt putekļos un pelnos! vēlos, lai reiz tas beigtos - pēkšņi un strauji kā pārauta ģitāras stīga - tik nepatīkama skaņa, tik spīva! rauj ārā un liekam jaunu! jau tik sen meklēju - līdzsvaru, izlīdzinājumu bet zem kailām pēdām - tikai šķembas un nokaitētas smiltis.. apreibis un slims - prāts maldās pa nokaitētiem domu labirintiem.. vai būtu labāk - visu pārtraukt un citur sākt no jauna?? pa nostieptu dzeloņdrāti lavierēju asiņainām pēdām, nejūtot sāpes.. garāmgājēji neredz, tas labi, jo tad arī viņiem dvēseles slāptu.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|