Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Nospiedumi
Ir labi iet pa vēl nebojātu sniegu un liekas, ka eju bez svara
Līdz jākāpj atpakaļ savos nospiedumos. To virkne ir dziļa un gara Ielauzta sērsnā, kad zeķes vēl nebija slapjas- Tik tikko. Nevienam nepatīk iet pa jau sapēdotu sniegu. Un manas pēdas neder sliedē, kas nu lien man pa priekšu - atmuguriski. Lai gan pirms stundas tās bija manas. Un vēl projām ir manas, jo kas cits pa tādām atpakaļ ietu? Man nepatīk iet pa jau saķēmotu sniegu, Drausmīgi sacaurumots baltums, it kā kāds dzērumā skrietu. Es savu gaitu sniegā nepazīstu - tikai zoles. Zolēs ir zvani, bet par dziļu sniegā, lai skanētu. Laikam ir mani, jo kas cits tādus zābakus pirktu? Ar zvaniem uz zolēm, bet nespiež. Viss liekas kaut kā ne tā, neviens tā neseko pēdām Otrādi ejot, nav iespējams noķert nevienu - kur skrienu? Var iet lēnām. Bet iela nav tīra tikai kļuvusi bāla Un kā es varēju aizmirst, ka pilsētas sniegā ir sāls. Bet pēdas neder, es gāju bez svara Tāpēc es ceru - nav manas.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|