Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Pēdas sniegā.
Kas naktī sabradājis sniegu?
Tik daudz ir pēdu atkal salikts, No acīm beržu ārā miegu, Te redzams zaķiem bijis saiets. Ir skriets pie ābelītēm jaunām, Bet sniegs ir bijis daudz par dziļu, Re, dārzā ira daudz kas baudāms, Trūkst pāris zaru jauno ķiršu. Tad sēdēts ir pie ogu krūma, Tas šogad saaudzis ir biezs, Līdz pēdas minis lapsas kūma, Cik ķepas tur, prom tika diegts. Viss baltais sniegs ir sabrists cauri, Un apgrauzts stipri augļu dārzs. Nu garauši, jūs mazie mauri, Tiks jūsu dzimtai uzlikts lāsts! (06.02.2012) lāsts v. — [ļauna vēlējums; nenovēršams posts, nelaime] Senlatviešiem ir bijuši: kaķa lāsts (debesīs nekāpj), sausās kļavas lāsts (debesīs nekāpj) un beidzot bīstamais lāsts (kāpj visur). M-de...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|