Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Sena patiesība
Cik tomēr līdzīgi mēs visi esam, No savas dabas projām neaiziet. Mēs iemīlamies, tuvināmies otram Un neatkārtojams šis mirklis šķiet. Jau satikuši līdzgaitnieku ceļam, Bet labāks liekas katrs nākošais, Un degam kaisles ugunī mēs atkal, Jo domājam, ka atrasts vienīgais. Bet drīz jau atkal atdzisuši esam, Ir mūsu aizraušanās beigusies... Cik bieži gan par mīlestību saucam Vien mirkļa iekāri, kas nāk un ies. Kā atpazīt mums to, kas nebūs bīstams Starp kārdinājumiem un mānijām? Kā atšķirt, kas ir patiess dzīves skaistums, Un nepaklausīt jūtām mānīgām? Bet kā ar grozies, vienmēr ceļš uz gultu, Jo tāda pasaule, bet apzinies - Ne tas ir skaists, ar kuru gribas gulēt, Bet tas, ar kuru vēlies pamosties!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|