Apspiestā apcere

autors: Miglasviirs [dzejoļi]

Un atkal vēderā kāds griež,
Vien izkapti ceru tur sajut.
Šīs mokas tik klusi man spiež,
Par daudz sevi manīju,
Par daudz sev piedots,
Tevi zem šīs saules meklējot.
Tikai blāvā dumāku mieru vieš,
Kāds skries, bet nepaspēs,
Lai grēku sev līdz paņemu,
Kur sirds sarkana reiz būs.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
eugen	2012-01-28 01:43
..briivdienu acis..
lapsu_aacis	2012-01-28 02:06
nu, vismaz, kljuudas jau vareeja izlabot, pirjms nesties uz redakciju unj tuuciit drukaajamajaa verkjii.... te pat saturja naU, btw.
Plaanpraatinjsh	2012-01-28 09:17
Die`s pas`,ja griež vēderā un nepaspēj aizskriet...DDD
klusaisMiileetaajs	2012-01-28 09:55
Laikam, tāpat kā mans kaimiņš, būs kādas vairākas dienas maratonā laidis... Lucernas sulu un rīvētus kartupeļus ņem iekšā!
lauvene4	2012-01-28 12:37
apspiesta gan tā apcere dikti ir, tomēr mazu izeju autors atradis šajā lapā
durbes_paakjis	2012-01-28 13:53
:)))! ( abiem! i klM,i lauvai...+10)!
durbes_paakjis	2012-01-28 13:59
p.s. ...man ir kāds pazīstams elektriķis...( strādā sab.ēdināšanā)... tad,šis,lai pavārenes nesūdzētos,virtuvē,pēc vadu pārvienošanas,izlej spaini ūdens uz grīdas,iekāpj peļķē un pieķeras radiatoriem...starp citu-meitenes viņu -tā arī sauc-"migla"... moš,tev ir sakars ar Saldu?
durbes_paakjis	2012-01-28 23:31
..i-ķišina!... ļišj,mjortvije...s kosami....:D:D:D

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!