Mala.

autors: donnaInese [dzejoļi]

Es esmu pielasījusi pilnu grozu ar zvaigznēm,
Ko vēlos dāvināt tev.
Es esmu savijusi virkni ar vārdiem,
Ko vēlos pateikt tev.
Es esmu pārkāpusi simtiem jumtu pāri,
Jo vēlos apskaut tevi.
Un tagad stāvu pasaules malā,
Un mulsi tukšumā veros,
Jo nevaru pārkāpt pāri,
Tai pasaules malai,kas šķir mani no tevis.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
eugen	2012-01-22 19:53
..mjaa ..vertikaaldruka [© artart]
lapsu_aacis	2012-01-22 20:01
eugen, tu parj to es ko es ko es jo un un jo tai ? :DDD
lauvene4	2012-01-22 20:12
ja viņām vajadzētu tās zvaigznes, gan panāktos pretī
assortina	2012-01-22 20:12
Skaista noskaņa! Vertikāli lai lasa japāņi!:) Man patīk!
hefny	2012-01-22 21:33
hmm es esmu sava centra vidū. ja tas otrs ir ar muguru pret tevi, ja visu laiku grieža tā mugura pret tevi,- tad varbūt pārvietojies ar savu saules apli uz citu pļaviņu, kur cita puķe zied, kur Tevi nepietiek!
hefny	2012-01-22 21:33
sorre, Tevis nepietiek
klusaisMiileetaajs	2012-01-22 21:49
Bet kaut kā tak jātiek ir, johaidī!
sarma7	2012-01-22 23:32
Ka nav ta nav, lai tad iet...nemocies.
Plaanpraatinjsh	2012-01-23 08:11
Zvaigznes nav jālasa,labāk uzcept karbonādi.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!