Cinis.

autors: donnaInese [dzejoļi]

Es esmu ienākusi naktī,
Kur zvaigznes pie debesīm nespīd.
Un sēžu dziļā purvā,
Uz savas patiesības, tik līganā ciņa.
Biezi,lipīgi garaiņi no dūksnes ceļas,
Un mani ietin un smacē, un pāri veļas.
Es vēlos tev ko sacīt,
Bet vārdi pielīp pie lūpām.
Es vēlos kaut ko iesākt,
Bet kājas iegrimst dūksnē.
Un,tā es spītīgi sēžu,
Uz savas patiesības, tik līganā ciņa,
Pat baidoties pakustēties, lai nenodod elpa.
Cik nakts šajā...vietā,
Starp mums ir dziļa.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
lapsu_aacis	2012-01-22 20:00
:DDDDDD aapaac kaa steigusies, lai paspeetu pa aci ... gandriiz nepaspeeja! :D
assortina	2012-01-22 20:08
Izjūtu dzejs! Ļoti patika!
pidulis	2012-01-22 20:14
Vakariņās nevajag uzņemt smagu barību, jo tad vēders neliek mieru un rādās dumji sapņi.P
hefny	2012-01-22 21:43
salda melnā tēja labi noņem grūtsirdību svētdienas vakaros!
klusaisMiileetaajs	2012-01-22 21:50
Bļin..!
laukroze	2012-01-22 22:03
wau pat KM sajūsmas sauciens nevalodā..;)
sssusurs	2012-01-22 22:31
!! :)
lauvene4	2012-01-22 22:50
Precīzi atainots dvēseles stāvoklis!:)
Plaanpraatinjsh	2012-01-23 08:10
Purvā vismaz dzērvenes varēji salasīt,tomēr kāds labums - katram mākonim zelta maliņa.:)
hazel	2012-01-23 23:03
pēdējās četras rindas man visvairāk šoreiz :)
hazel	2012-01-23 23:04
nu labi, pēdējās piecas :D

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!