Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Tās acis...
Ziema.Neliels sniedziņš.Nedaudz salst.
Eju pār lauku,pie sevis dungodams klusi- ...ra-rā-ra.tās acis...Jūtu kāds skatās, No meža,no smuidru eglīšu audzes. Divas acis kā zili ledi,tik aukstas, Vēro kā gaitās pa sērsnu aizdip pele, Kā kurmis pat ziemā kupicu rok. ...tās acis...es aizmirst nespēju... Kāras salkstošas acis vēro, Alkst barības,nesmādē kritušu maitu... Eju tālāk,klusi dungodams aizsākto dziesmu, Redzu pēdas,ielasos sniega rakstos: Te zaķis skrējis,šeit fiksēti sarainas cūkas soļi, Šeit lapsa asti nesen vilkusi pa sniegu. Skat,te kāds izmisīgi ir pat aizlecis uz trim! ...tās acis...Lūzt sērsna zem zābakiem. ...par zilajām acīm...ra-rā-ra-rā... Divas modras acis kā auksti ledi Joprojām mani novēro.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|