Krustceļš.

autors: edieboss [dzejoļi]

Mazā zēna sapņi kusa,
Līdz ar balto sniegu vakarā.
Kas tā viņu izmainīja
Mūža diennakts krustceļā.

Tagad tikai atceras
Mirkļus - putna dziesmas augstumā.
Ziemeļblāzmas vīzija, liedza tam aiziet vakarā,
Atstājot vētras šalkas, vientuļā valstībā.

Zēns tik dzīves pusceļā,
Bet galvā balss, it kā būtu mūžībā.
Un saprasta tik tāda kripata, ka
Izjusts gandrīz viss, bet pateikts bij nekā.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
lapsu_aacis	2012-01-22 01:22
eugen... WTF?! :D
eugen	2012-01-22 01:25
briivdienu acis.. lapsi cik var skaidrot ka briivdienaas tiiklam ir valju acis :)
sssusurs	2012-01-22 04:57
ar dzeju ir kaa ar deju, nevar nepareizi, var tikai vai nu dejot vai nedejot. Un tas nekas, ka citiem acis ir jaaver ciet :D
klusaisMiileetaajs	2012-01-22 09:28
Par tām balsīm galvā ir tā. Ja vēl īsti nesaproti, ko tās saka, tad var aiziet pie psihiatra. Viņš vai nu izdarīs tā, ka sāksi saprast, ko šīs liek darīt, vai nu gluži otrādi - nebūs kas pasaka, par ko dzejot. :))
Plaanpraatinjsh	2012-01-22 09:44
Balsis - tas jau ir gan nopietni.
assortina	2012-01-22 19:27
Piekrīt KM un Plānprātiņam!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!