Dzejnieks Kažus un sēnes

„Kad sāks dzīvē beidzot veikties?
Ļaunā krīze negrib beigties…”
Domā dzejnieks Kažus sērīgs -
Makā tukšums atkal zvērīgs.

„Sēņu sezona ir klāt,
Vajadzētu padomāt,
Kā tās veltes lietā likt
Un pie naudas kušķa tikt!”

…Tirgū konkurence sīva,
Klaigā katra sēņu dīva:
„Agri mežā salasītas,
Tārpu nav un formas glītas,
Tev pēc tradīcijas senas
Atdošu zem īstās cenas!
Manu preci pērk kā traki
Arī tie, kam biezi maki!”

„Te ne šodien, rīt, ne parīt
Klusam vīram nav ko darīt,
Tikai moderns reklāmtriks
Sēņu ražu nopirkt liks!”

Kažus sēž pie tirgus galda,
Apkārt radošs troksnis valda –
Katrai sēnei vārdiņš klāt,
Kādā viņu godināt.

Apšukundziņš „Tvirtais prieks,”
Arī otrs – „Nebēdnieks,”
Baravika, vārdā „Vika”
Tūdaļ izsolīti tika.

Vilnīši, kam vārdiņš „Knab”-
„Dod tik šurpu, būs jau lab’!”
Gailenes sauc „Premjers Māris”-
„Iesver kilogramus pāris!”

Cūcenes, re, „Treknie gadi,”
Celmenītes „Draugi – radi,”
Viss tik smaržīgs ir un cerīgs,
Arī sālīšanai derīgs!

„Bērzlapes, kam vārdā „Hūte,”
Puzē salasīja brūte.
„Viktors” alksnenītes sauc,
Sanāk, sanāk, vēl ir daudz!”

„Solvita” sauc mušmirīti!
Noliec viņu plauktā glīti,
Izkaltē un priecājies,
Mutē nebāz, pasarg’ dies’!”

„Jēkabielas sviesta” bekas
Neēd daudz, būs biksēs sekas!
Saulsardzene garšo saldi –
Viņu nosaucām par „Valdi.”

Sēņu tirgus tādā garā
Tagad norit pilnā sparā.
Saka Kažus: „Ja vien lēni
Nepalikšu pats par sēni!”





©Harijs Krūze