2012

autors: ne_jau_taa [dzejoļi]

Zemapziņa svilina apziņas robežas.
Netveramās domas kļūst apjaušamas,
Un no tā, kas reiz šķitis tik tāls,
Tuvums veido savādus tēlus,
Kas kairina prātu,
Un nepazūd...
Paliek esamībā,
Garšas kārpiņās aizķērušies,
Tik saldi,
Kā tīkama priekšnojauta....

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
eugen	2012-01-08 22:00
..nu jaa atminjas par zilo sieru..
ne_jau_taa	2012-01-08 22:13
...un ne tikai :)
lapsu_aacis	2012-01-08 22:20
beai aiz muguras staaveei unj iiso versiju rakstiii? -painceejas-
ne_jau_taa	2012-01-08 22:36
lapsācij, atvaino, bet nesapratu...:)
lapsu_aacis	2012-01-08 23:14
nu teU te irj beas diarrhea dela sole lonela iisaa versija. :)
Plaanpraatinjsh	2012-01-09 09:30
Kaut nu priekšnojautas nepieviltu.
klusaisMiileetaajs	2012-01-09 10:41
Es arī nesapratu, ko lapsāpsis pirmīt tur divreiz nošļupstēja. ;)))
AIKONA	2012-01-09 11:24
asociācijas labas)))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!