Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Tauriņi atkal ap mani mākoni tin

Kad dzirdēšu Tauriņus dziedam
zināšu Tas esi Tu kuru gaidu
no nomoda līdz nomodam

Kad jūtīšu Tauriņus virpuļojam
vēderā zināšu esmu iemīlējusies

Kad sapratīšu kājas ļimst
ieraugot okeāna dziļumus pretim nākošajās
acīs
Mani apskaus jauna mīla
Un es atdošos laimes kalngaliem

Sajutīšos kā Alpu gaisos
Ar Tauriņiem dejot vēlos
līdz rīta gaismai
Viedokļi par dzejoli
 Plaanpraatinjsh  2012-01-07 18:55 
Jā,mīlas iestāšanos faktu apliecina visādas īpatnējas parādības.
 klusaisMiileetaajs  2012-01-07 21:46 
Ui, ku susuriņš ir smuka dzejniece! :)
 lapsu_aacis  2012-01-07 21:52 
te ne smakas no dzeja naU.
 Susurinjsh  2012-01-07 22:08 
Ui,ui vai tad dzeja smako?
 beat  2012-01-07 22:21 
"vēderā zināšu esmu iemīlējusies" - kas tas ir?
lai nu kas tas ir, bet dzeja tā
tiešām nav.

 Susurinjsh  2012-01-07 22:31 
nepatīk -nelasi
 kwazimorda  2012-01-07 23:29 
Kad vēderā-pavēderē- ir,
Zināšu,
Ir mīlēšanās mirklis! ;))
 eugen  2012-01-08 01:08 
..atgaadinu ka briivdiena..
 hefny  2012-01-08 12:22 
hmm
vēlme ir pieteikta,
tagad tik darbībai jāseko:
vismaz jāizkust no mājas, no
neta prom,-
citādi tik tos vārdus gribulim sanāks te burtiņos
ietērpt!
neaizmirsti lietussargu,citādi tie tauriņsvārki samirks to milētāju
aplidojot!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?