***

autors: rentgenaparaats [dzejoļi]

Kaut kas mani sauc
(saraucu pieri)
Man spēkos nav daudz
(kabatā taurenis vien ir)

Nav vairs tev jākliedz
(sirds vairs nav cieta)
Acis aizmiedz
(atļauj pie tevis man skriet)

Tad šķērsošu šaurākajā vietā nīlu
lai sviestu tev ar lapiņu
kur rakstīts būs ka mīlu.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
lapsu_aacis	2012-01-04 20:29
pagaidaam tikai 1 lasaamgabals, kurjsh kvalitaates unj stila zinjaa, breecoshi lec acaas. vai nu tu spied uz kvantitaati, tikai lai paziimeeties tiktu unj teU dzeja kaa taada irj pokui, vai arii tas vienC darjbs naU taUs. savaadaak, es shaadas diivainiibas iSSkaidrot nevaru. aa unj tas turj "nevienmeer nevisiem nevar nebuut nevienaadas nesajuutas nekaadreiz negadaas nevaaji nedzeji nearii.." , irj aCmeeres vulgaaris, unj attiecinaamas uz 1. rasklada variantu. vaaji,karoČ. ljoti vaaji!
assortina	2012-01-04 20:56
Interesants!
Plaanpraatinjsh	2012-01-04 21:01
Dzirdes halucinācijas?! Tas ir nopietni.
laukroze	2012-01-04 22:06
beigas tādas fascinējošas..:)
lauvene4	2012-01-04 22:07
ļoti jauks dzejolis:) svaiga dzīvesspēka pilns:)
beat	2012-01-04 22:20
skrien gan, arī ar atvērtām acīm! :)
365diena	2012-01-04 22:23
labs!
klusaisMiileetaajs	2012-01-05 11:58
Tikai nelabojama romantiķe spēj kodi par taurenīti saukt. :))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!