medmāsai
Pavasari,rāmo pamošanos no miega
Es kā puķu podu
Iekarinu tavās krūštura lencītēs
Sev pie loga.
Savu ziemas miegu
Pavadu tālajā ceļā,
Samtaini aizsmakušām čella stīgām skanot,
Nedaudz smeldzīgā,bet tik rāmā
Sol minorā.
Kad tu aizgāji,
Tik ilgi vēl smaržoja izplaukušie ceriņi,
Es ļāvos burvīgajam mānam,
Un tavu vārdu kausēju aizsalušajās rūtīs!
Viedokļi par dzejoli |
straume22 |
2012-01-02 18:17 |
Vārdam "rūtīs" atskaņai varētu iepriekš ielikt rindu: " Es domās skūpstīju tavas krūtis"
Piemēram:
"Samtaini aizsmakušām čella stīgām skanot,
Nedaudz smeldzīgā,bet tik rāmā
Sol minorā.
Kad tu aizgāji,
Es domās skūpstīju tavas krūtis,
Tik ilgi vēl smaržoja izplaukušie ceriņi,
Es ļāvos burvīgajam mānam,
Un tavu vārdu kausēju aizsalušajās rūtīs!"
M-?
Citādāk šodien vienas drausmas jālasa. Nekā gaiša un cerīga. M-de. |
assortina |
2012-01-02 18:25 |
Izklausās pēc blūza! :) |
hefny |
2012-01-02 19:04 |
jā,salijušā dienā,-tāds silti valgs! |
locitajs |
2012-01-02 20:12 |
Nē,labāk-
es skūpstīju tavas krūtis,
kad pamodos,es sajutos kā mārutkiem pildīta karpa! |
straume22 |
2012-01-02 20:41 |
"es skūpstīju tavas krūtis,
kad pamodos,
es sajutos
kā mārutkiem pildīta karpa!
Savu ziemas miegu
Pavadu tālajā ceļā,
Samtaini aizsmakušām čella
stīgām skanot,
Nedaudz smeldzīgā,bet tik rāmā
Sol minorā."
Aga, daudz labāk. |
klusaisMiileetaajs |
2012-01-02 21:09 |
Mocīju ciparus rūtīs
Un klepu valdīju krūtīs,
Klausījos vērīgi čellā,
Gribēju dziedāt - ne vellā!
:)) |
lauvene4 |
2012-01-02 23:27 |
kaut kas man te patīk, sevišķi par to puķupodu un ceriņiem |
beat |
2012-01-02 23:44 |
hmm, virsraksts nav īsti saprotams..
kā tu tiki pie medmāsas krūštura lencītēm :) |
hazel |
2012-01-02 23:50 |
man patīk doma, bet es nespēju noķert ritmu. man kaut kā neveikli lasījās. pamēģināšu vēlāk atkal, varbūt smadzenes pielāgojas :) |
kavalieris1 |
2012-01-03 10:08 |
Man patīk hazele. |
Plaanpraatinjsh |
2012-01-03 10:15 |
Esi pārgājis uz erotiskām fantāzijām? |
GedertsPiebriedis |
2012-01-03 12:51 |
Dzejnieka pozitīvais skatījums uz ekonomisko situāciju un politiku vispārībā liek ne vienam vien lasītājam atplaukt atmiņas ziedam par kādu no veiksmīgajiem dzīves stāstiem. |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|