Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Saules likteniigaa sapnju deja.
Dod roku man lai zinu es,
Kam sev man to ,kam cita laba, Es atnākšu pie tevis ,un būs tev gana, Tā visa burvīgā ko daba rada, Tā saules pusē visus gaida, Uz laiku dod taa sevi,un prom taa raida, To visu skaitaako ,kam veiksme smaida, Un sanjem to ,ko visi gaida. Tas celjshs ,kam visi klaji netic, Njem dienas gaismu ,kas cita saista, Sev dodot to ,ko naktis saka, Lai rits ir tas ,kas tumsu laka, Te sheit peec naktiim skaiti klusaam, Dod veelmi dziivei skriet uz visaam puseem, Kjert mirkli tad kad pienaak laiks, Kas dabaa savaa ,ir ljoti maigs. Skan dziives veelmes no visaam puseem, Ljauj atdot man ,kas tavaa sirdii puulsee, Pat tad ja zaudeetais buus saapiigs, Tas solis buus ,kas taads ,ko citi laapiis. Kjer gaismas staru ,kas iespiid aciis, Laid sevi tur ,kur dziesmaas saciits, Ar vaardiem spalgiem to kas ir, Par celju liktenii ,un kas cilveekam liek mirt.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|