Dažas noklausītas sarunas, jeb Ziemassvētku pirts

Ienāk, apsnidzis galīgi melns
Acis kā spīdīgas pogas
Skursteņslauķis, gluži kā velns
Un sūdzas, ka izrautas pogas

Žēlojas pastnieks – bikses pagalam
Suns tajās ielaidis zobus
Ieleju viņam pilnu līdz malām
Lai salāpa dvēseles robus

Beķeris, maizi cepdams pa naktīm
Palicis esot bez sievas
Mierina sveces ar kūpošām daktīm:
Nu, tādas jau ir tās Ievas

Sētnieks, savācis pēdējo lapu
Uzsācis kauju ar kaķiem
Es brīdinu viņu – tev apčurās kapu
Kā jādara naidniekiem veciem

Ministrs raud – šim naudas nav gana
Himna īsa, un karogs pa šauru
Ziedojiet, ziedojiet – Latvija mana!
Pieberiet kabatu cauru!

Sakursim pirti, lai mutuļo tvaiks
Un rūpes - akmeņiem karstiem
Ir pienācis miera un brīnumu laiks
Tas palīdzēs labāk par ārstiem

Nopērsim beķeri abus ar sievu
Un ministram - sētnieka slotu
Pats labprāt es pērtos kopā ar Ievu
Man šķiet, ka it labi to protu