Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Iepazīšanās oHo.lv romantiska

Dieva lelle

Dieva lelle, kas šajā dzīvē mīt,
Cilvēks, kurš mīlas stīgās tīts.
Šī lelle, kas nezin, kas viņa ir,
Cilvēks, kurš nekad negūs atbildi
Un tā bez ierunas, jebkura dvēseli laupa.

Manas rokas,
Kas šos tumšos stāstus stāsta,
Bez ritma sitas sirds,
Ar asinīm klātām rokām.

Mans prāts, kas šīs šausmas nes,
Viss darīts manā vēlmē.
Klusums manī vārdus čukst,
Kad nazis man rokās dus,
Tad atlikuši divi vārdi:
Dzīve un nāve...

Mana sirds, kura vairs nepukst,
Ir nāves klusumā tīstīta,
Nazis, kas man rokās bij,
Tagad mīt tavā sirdī,
Kur tas izgaro tavu dvēseli.

Mana dvēsele, kas mielojas tavās bailēs,
Saldi dus tuvumā
Kā mironis šais krustcelēs,
Kur vienīgie vārdi skan -
Dzīve vai nāve?...
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2011-12-22 09:33 
Sātaniste esi, ko?
 Plaanpraatinjsh  2011-12-22 10:17 
Drausmīgi.
 suteklis  2011-12-22 10:31 
pasarg ,Dievs!
 kavalieris1  2011-12-22 11:01 
Nu, pie vella!
 TERA  2011-12-22 18:41 
`gobu ielas` ssshausmene...brrr
 Saataninjss  2011-12-23 10:40 
Nē klusaisMiileetaaj, neesmu es sātaniste! :P
 Saataninjss  2011-12-23 10:44 
Varu paskaidrot šo dzejoli, ko domāju kad rakstīju to? Tas ir vnk dzejolis tapa laiku
atpakaļ, kad Latvija negāju uz augšu bet gan vairāk sliecās uz leju. Manā izpratnē
dzejolis ir par Latvijas tautu, kuru vāļāja uz visām pusēm, kur tik katram
labpatikās!
Bet nu pieņemu arī jūsu kritiku, jo daļēji piekrītu ka dzejolis ir bik
taka no šausmenītes. :D
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?