Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Atbalsis

Tava elpa kā jūra,
Kaisla un sāļa,
Bezdibenī vilina acis,
Kurās es slīkstu naktīm un dienām,
Lai arī kādreiz atļāvos domāt,
Vai arī reizēm man tikai šķita -
Savādāks esmu
Un, spītējot sevim,
Pārpeldēšu šo kaislību dzelmei,
Bet tagad mani,
Putojot bangām,
Iemet tu viļņos,
Kur plosītām burām
It kā ar kaijas kliedzienu spalgu
Notrauktais mīlas trauksmainais akords,
Aizskan pa vēnām,
Kā debesu zilgmi,
Atstājot zibeņu sašķeltos gaisos
Slāpētas kaislību atbalsis čukstam...
Viedokļi par dzejoli
 straume22  2011-12-19 08:09 
Fascinējoši.
 Plaanpraatinjsh  2011-12-19 08:47 
Ja ēd siļķes,tad arī elpā jūtams gan sāļums.
 klusaisMiileetaajs  2011-12-19 15:30 
Barisam atkal testasterons nāk virsū. :)
 kavalieris1  2011-12-19 18:38 
Gandrīz aizrijos.
 suteklis  2011-12-19 20:51 
Žēl!...ka neaizrijies.
 TERA  2011-12-20 01:17 
bangas puto,buras ir saplosiitas.....un pa veenaam miilas akordi......
 ruttta  2011-12-20 14:07 
Vecišķas rindas.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?